Izplatītākās vizuālās problēmas, kas neietekmē aizsardzību pret koroziju, pēc cinkošanas ir “baltā rūsa” (cinka oksīds), cinka notecējumi un skābes notecējumi.

“Baltā rūsa” ir raksturīga svaigi cinkotam tēraudam un izpaužas ka bālgani, nevienmērīgas formas traipi uz cinkotas virsmas, kas viegli skalojas nost. Tie ir cinka oksidācijas produkti, kas rodas, ja svaigi cinkots tērauds nonāk saskarsmē ar ūdeni un ogļskābo gāzi. Baltas krāsas plankumi ir jānoskalo ar ūdeni vai jānoberž ar smalki abrazīvu līdzekli. Svaigi cinkots izstrādājums jānovieto sausā, labi vēdinātā vietā.

Cinkotām detaļām novērojami notecējumi, kas rodas ņemot detaļas ārā no vannas un cinkam strauji atdziestot. Tā ir nenovēršama parādība, ko daļēji var atrisināt nocinkotas detaļas mehāniskas pēcapstrādes etapā.

Ja izstrādājumam klāt ir metinātas detaļas, apstrādājot to ar sālsskābi, zem tā paliek sālsskābes reakcijas produkti, kas pilnīgi netiek izvadīti cinkošanas procesā un var parādīties pēc cinkošanas brūnu, rūsganu notecējumu veidā. Šo parādību sauc par „rust bleeding” un to var novērst mehāniski noberžot un noskalojot apstrādājamo virsmu.